Klīniskais psihologs

Lietot kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes tiem, kuru ārstēšana ir saistīta ar kognitīvo iemaņu apgūšanu no jauna, disfunkcionālu emociju, neadaptīvas uzvedības un kognitīvo procesu un satura risināšanu, izmantojot dažādas sistemātiskas procedūras.

Izmantot dažādas intervences stratēģijas, lai ārstētu pacientus klīniskajā psiholoģijā.

Izmantot klīniskās psiholoģijas ārstēšanas metodes visu vecumu cilvēkiem un grupām, pamatojoties uz viņu klīnisko psiholoģisko novērtējumu.

Izveidot un uzturēt psihoterapijai piemērotu vidi, nodrošinot, ka telpas ir drošas un viesmīlīgas, atbilst psihoterapijas ētikai un, cik iespējams, apmierina pacientu vajadzības.

Piedāvāt psiholoģisku un emocionālu atbalstu pacientiem, kas saskaras ar smagām krīzes situācijām.

Izmantot psihoterapeitiskās iejaukšanās, kas piemērotas dažādiem ārstēšanas posmiem.

Strādāt ar ķermeni un prātu saistītiem jautājumiem, piemēram, cilvēka seksualitātes un psihosomatisku saslimšanu spektru.

Interpretēt psiholoģiskos testus ar mērķi iegūt informāciju par pacientu intelekta līmeni, sasniegumiem, interesēm un personību.

Vadīt seansus personām vai grupām ar mērķi veikt terapiju kontrolētā vidē.

Veikt psiholoģisko darbu ar hronisku slimību, piemēram, vēža un diabēta, pacientiem un viņu ģimenes locekļiem. Paņēmieni un ārstēšana var ietvert sāpju, stresa un citu simptomu pārvaldību, trauksmes mazināšanu un pacienta pielāgošanās atvieglošanai slimības vai demences diagnozei.

Sniegt klīniski psiholoģiskās konsultācijas par veselības traucējumiem, to apstākļiem un iespējām mainīt situāciju.

Izmantot atbilstošas spriešanas metodes un klīnisko novērtēšanu, pielietojot virkni atbilstīgu novērtēšanas paņēmienu (piemēram, prāta spēju novērtēšanu, diagnostiku, dinamisku formulēšanu un iespējamās ārstēšanas plānošanu).

Izšķirt indivīdu emocijas, izmantojot dažādus testus, lai izprastu šo emociju cēloņus.

Novērtēt pacienta uzvedību un vajadzības, izmantojot novērošanu un pielāgotas intervijas, sniedzot un interpretējot psihometrisko un idiosinkrātisko novērtējumu.

Noteikt diagnozi cilvēkiem ar dažādām problēmām un garīgās veselības traucējumiem, sākot ar īstermiņa personības un emocionālajiem traucējumiem līdz smagiem un hroniskiem garīgajiem traucējumiem, atzīstot un kritiski izvērtējot visus iespējamos garīgās veselības stāvokļus.

Atklāt un kritiski izvērtēt visas iespējamās garīgās veselības un slimību problēmas.

Atpazīt un diagnosticēt biežāk sastopamos medicīniskos, neiroloģiskos un primāros psihisko slimību simptomus, piemēram, delīriju, demenci, vardarbīgas epizodes, paškaitējošu uzvedību u. c.

Novērtēt bērna vai jauniešu problēmas, pievēršot uzmanību fiziskām, ģenētiskām, attīstības, emocionālām, kognitīvām, izglītības, ģimenes, līdzinieku un sociālām problēmām, un izmantot šo informāciju, lai noteiktu diagnozi par garīgās veselības traucējumiem.

Izvērtēt, vai veselības aprūpes lietotāji varētu apdraudēt sevi vai citus, un iejaukties ar mērķi mazināt risku, kā arī ieviest profilaktiskas metodes.

Izmantot dažādas metodes, lai noteiktu visprecīzāko diagnozi starp saslimšanām ar līdzīgiem simptomiem.

Sniegt noderīgu informāciju par profesijām, kas saistītas ar veselības aprūpi, lai nodrošinātu, ka politiski lēmumi tiek pieņemti par labu sabiedrībai.

Sniegt klīniski psiholoģisko novērtējumu par veselības stāvokli un par uzvedību un pieredzi, kas saistīta ar veselību vai veselības stāvokļa traucējumiem, kā arī slimības klīnisko ainu un tās ietekmi uz cilvēcisko pieredzi un uzvedību.

Izstrādāt stratēģijas un atbalsta mehānismus veselības aprūpes pakalpojumu lietotājiem, kuriem ir sociālas grūtības. Palīdzēt tiem izprast citu cilvēku neverbālu uzvedību un rīcību. Atbalstīt labākas pašpārliecības iegūšanu sociālās situācijās.

Nodrošināt, ka pacienti/klienti tiek pilnībā informēti par piedāvātās ārstēšanas meotdes riskiem un ieguvumiem, lai varētu sniegt piekrišanu. Iesaistīt pacientus/klientus viņu aprūpes un ārstēšanas procesā.

Veicināt veselības aprūpes pakalpojumu lietotāja sevis izzināšanas procesu, palīdzot izprast stāvokli un labāk apzināties un kontrolēt garastāvokli, izjūtas, domas, uzvedību, kā arī to iemeslus. Palīdzēt veselības aprūpes pakalpojumu lietotājam attīstīt augstāku izturību pret satricinājumiem, lai persona spētu risināt savas problēmas un pārvarēt grūtības.

Sazināties ar pacientu un, ar viņa atļauju, ar aprūpētāju, informējot par klientu un pacientu progresu, saglabāt konfidencialitāti.

Veikt savā darbības jomā profesionālu un uz pierādījumiem balstītu novērtējumu. Noteikt mērķus, veikt koriģējošus pasākumus un novērtēt klientus, ņemot vērā viņu attīstības un kontekstuālo vēsturi.

Sniegt klīniskās psiholoģijas speciālistu atzinumus un ziņojumus par pacienta rīcību, personības iezīmēm, uzvedību un garīgās veselības traucējumiem.

Piedāvāt uz pierādījumiem balstītus ieteikumus par to, kā izvairīties no veselības problēmām, izglītot un konsultēt cilvēkus un viņu aprūpētājus par to, kā novērst veselības problēmas un/vai uzlabot vidi un veselības stāvokli. Sniegt padomus par veselības problēmas izraisošo risku apzināšanu un palīdzēt palielināt pacientu dzīvesprieku, vēršot pastiprinātu uzmanību uz profilaksi un agrīnas intervences stratēģijām.

Izstrādāt uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, slimību profilaksi un pārvaldību.

Strādāt ar pacientiem un viņu ģimenēm, izmantojot psihoizglītības metodes.

Veicināt veselības aprūpes koordinēšanu un nepārtrauktību.

Sadarbībā ar ārstējamo personu izstrādāt individualizētu ārstēšanas plānu, cenšoties saskaņot personas vajadzības, situāciju un ārstēšanas mērķus, lai maksimāli palielinātu terapeitiskā ieguvuma varbūtību; ņemt vērā iespējamos personiskos, sociālos un sistēmiskos šķēršļus, kas varētu traucēt ārstēšanu.

Strādājot ar pacientiem, kas regulāri piedzīvo galējas emocijas, reaģēt saskaņā ar apmācībās apgūto, kad veselības aprūpes pakalpojumu lietotājs kļūst hipermaniakāls, krīt panikā, kļūst ārkārtīgi satraukts, agresīvs, vardarbīgs vai pašnāvniecisks.

Reģistrēt veselības aprūpes pakalpojumu lietotāja ārstēšanas gaitu, reakciju uz ārstēšanu, novērojot, uzklausot un mērot rezultātus.

Veikt klientu precīzu uzskaiti, kas atbilst arī juridiskajiem un profesionālajiem standartiem un ētikas prasībām, lai atvieglotu klientu pārvaldību, nodrošinot, ka visi klientu dati (tostarp mutiski sniegtie, rakstiskie un elektroniskie) tiek apstrādāti konfidenciāli.

Sekot līdzi un reģistrēt psihoterapijas procesā izmantoto ārstēšanas procesu un tās rezultātus.

Ievērot saskaņotus protokolus un vadlīnijas, lai atbalstītu ārstniecības praksi, kurus izstrādājušas veselības aprūpes iestādes, profesionālās apvienības vai atbildīgās iestādes, kā arī zinātniskās institūcijas.

Stingri ievērot organizācijas vai struktūrvienības īpašos standartus un vadlīnijas. Izprast organizācijas motīvus un kopīgos nolīgumus, kā arī attiecīgi rīkoties.

Veicināt un cienīt daudzveidību un aizstāvēt vienlīdzīgu attieksmi pret dzimumiem, etniskajām grupām un minoritāšu grupām organizācijās, lai novērstu diskrimināciju un nodrošinātu iekļaušanu un pozitīvu vidi.

Ikdienas praksē piemērot uz riska pārvaldību, drošības procedūrām, pacientu atsauksmēm, izmeklēšanu un medicīniskām ierīcēm attiecināmus valsts iestāžu un profesionāļu atzītus kvalitātes standartus.

Ievērot reģionālos un valsts tiesību aktus veselības jomā, kas reglamentē attiecības starp piegādātājiem, maksātājiem, pārdevējiem, kas darbojas veselības aprūpes nozarē, un pacientiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Pārliecināties, ka veselības aprūpes lietotāji saņem profesionālu, efektīvu un drošu terapiju pret kaitējumu, pielāgojot metodes un procedūras atbilstoši personas vajadzībām, spējām vai dominējošajiem apstākļiem.

Izveidot, pārvaldīt un uzturēt terapeitiskās attiecības starp psihoterapeitu un pacientu, un klientu drošā, cieņpilnā un efektīvā veidā. Iedibināt darba aliansi un pašizpratni šajās attiecībās. Pārliecināties, ka pacients zina, ka viņa intereses ir prioritāte, un pārvaldīt sazināšanos ārpus apmeklējumiem.

Ārstēšanas laikā veidot savstarpēji sadarbīgas terapeitiskās attiecības, veicinot un panākot veselības aprūpes lietotāju uzticēšanos un sadarbību.

Strādāt ar pacienta vai klienta psiholoģiskās uzvedības modeļiem, kas var būt ārpus tā apziņas, piemēram, neverbālie un pirms verbālie modeļi, aizsardzības mehānismu klīniskie procesi, pretestība, pārnešana un pretpārnešana.

Palīdzēt pacientam vai klientam identificēt un prognozēt augsta riska situācijas vai to ārējos un iekšējos izraisītājus. Atbalstīt labākās pielāgošanās stratēģijas un rezerves plānu izstrādi nākotnes grūtību gadījumā.