veselības psihologs

Mudināt piekopt veselīgu dzīvesveidu, piemēram, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst veselīgu uzturu, rūpēties par mutes higiēnu, pārbaudīt veselību un doties uz profilaktiskām medicīniskajām pārbaudēm.

Sniegt noderīgu informāciju par profesijām, kas saistītas ar veselības aprūpi, lai nodrošinātu, ka politiski lēmumi tiek pieņemti par labu sabiedrībai.

Iepazīstināt ar izpētes rezultātiem politikas veidotājus, veselības aprūpes sniedzējus un pedagogus, lai veicinātu uzlabojumus sabiedrības veselības jomā.

Sniegt psiholoģisko ekspertu atzinumus veselības jomā, ziņojumus un konsultācijas par uzvedību, kas saistīta ar apdraudējumu veselībai, un tās cēloņiem.

Izstrādāt stratēģijas un atbalsta mehānismus veselības aprūpes pakalpojumu lietotājiem, kuriem ir sociālas grūtības. Palīdzēt tiem izprast citu cilvēku neverbālu uzvedību un rīcību. Atbalstīt labākas pašpārliecības iegūšanu sociālās situācijās.

Nodrošināt, ka pacienti/klienti tiek pilnībā informēti par piedāvātās ārstēšanas meotdes riskiem un ieguvumiem, lai varētu sniegt piekrišanu. Iesaistīt pacientus/klientus viņu aprūpes un ārstēšanas procesā.

Lietot kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes tiem, kuru ārstēšana ir saistīta ar kognitīvo iemaņu apgūšanu no jauna, disfunkcionālu emociju, neadaptīvas uzvedības un kognitīvo procesu un satura risināšanu, izmantojot dažādas sistemātiskas procedūras.

Piemērot veselības psiholoģiskos pasākumus visu vecumu cilvēkiem un grupām saistībā ar veselības uzvedību, it īpaši attiecībā uz riskantiem paradumiem, piemēram, uzturu, vingrošanu, smēķēšanu, tostarp konsultēt par veselības veicināšanu un saglabāšanu, kā arī par veselības kaitējumu profilaksi, ņemot vērā atpūtu un darbu.

Analizēt slimību psiholoģisko ietekmi uz cilvēkiem, to tuviniekiem un aprūpētājiem, un izmantot psiholoģisku iejaukšanos, lai veicinātu pašpārvaldi, palīdzētu pacientiem tikt galā ar sāpēm vai slimībām, uzlabot to dzīves kvalitāti un mazināt invaliditātes un fiziskās nespējas sekas.

Interpretēt psiholoģiskos testus ar mērķi iegūt informāciju par pacientu intelekta līmeni, sasniegumiem, interesēm un personību.

Vadīt seansus personām vai grupām ar mērķi veikt terapiju kontrolētā vidē.

Izmantot atbilstošas spriešanas metodes un klīnisko novērtēšanu, pielietojot virkni atbilstīgu novērtēšanas paņēmienu (piemēram, prāta spēju novērtēšanu, diagnostiku, dinamisku formulēšanu un iespējamās ārstēšanas plānošanu).

Izšķirt indivīdu emocijas, izmantojot dažādus testus, lai izprastu šo emociju cēloņus.

Novērtēt pacienta uzvedību un vajadzības, izmantojot novērošanu un pielāgotas intervijas, sniedzot un interpretējot psihometrisko un idiosinkrātisko novērtējumu.

Analizēt dažādus veselības stāvokļa aspektus un to cēloņus personām un personu grupām, izmantojot veselības psiholoģiskās metodes.

Izvērtēt, vai veselības aprūpes lietotāji varētu apdraudēt sevi vai citus, un iejaukties ar mērķi mazināt risku, kā arī ieviest profilaktiskas metodes.

Veicināt veselības aprūpes koordinēšanu un nepārtrauktību.

Sadarbībā ar ārstējamo personu izstrādāt individualizētu ārstēšanas plānu, cenšoties saskaņot personas vajadzības, situāciju un ārstēšanas mērķus, lai maksimāli palielinātu terapeitiskā ieguvuma varbūtību; ņemt vērā iespējamos personiskos, sociālos un sistēmiskos šķēršļus, kas varētu traucēt ārstēšanu.

Strādājot ar pacientiem, kas regulāri piedzīvo galējas emocijas, reaģēt saskaņā ar apmācībās apgūto, kad veselības aprūpes pakalpojumu lietotājs kļūst hipermaniakāls, krīt panikā, kļūst ārkārtīgi satraukts, agresīvs, vardarbīgs vai pašnāvniecisks.

Ievērot saskaņotus protokolus un vadlīnijas, lai atbalstītu ārstniecības praksi, kurus izstrādājušas veselības aprūpes iestādes, profesionālās apvienības vai atbildīgās iestādes, kā arī zinātniskās institūcijas.

Stingri ievērot organizācijas vai struktūrvienības īpašos standartus un vadlīnijas. Izprast organizācijas motīvus un kopīgos nolīgumus, kā arī attiecīgi rīkoties.

Veicināt un cienīt daudzveidību un aizstāvēt vienlīdzīgu attieksmi pret dzimumiem, etniskajām grupām un minoritāšu grupām organizācijās, lai novērstu diskrimināciju un nodrošinātu iekļaušanu un pozitīvu vidi.

Ikdienas praksē piemērot uz riska pārvaldību, drošības procedūrām, pacientu atsauksmēm, izmeklēšanu un medicīniskām ierīcēm attiecināmus valsts iestāžu un profesionāļu atzītus kvalitātes standartus.

Ievērot reģionālos un valsts tiesību aktus veselības jomā, kas reglamentē attiecības starp piegādātājiem, maksātājiem, pārdevējiem, kas darbojas veselības aprūpes nozarē, un pacientiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Pārliecināties, ka veselības aprūpes lietotāji saņem profesionālu, efektīvu un drošu terapiju pret kaitējumu, pielāgojot metodes un procedūras atbilstoši personas vajadzībām, spējām vai dominējošajiem apstākļiem.

Tikt galā ar spiedienu un pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz negaidītām un strauji mainīgām situācijām veselības aprūpē.

Plānot, ieviest un novērtēt veselības veicināšanas pasākumus un projektus dažādās vidēs, piemēram, bērnudārzos un skolās, darbavietās un uzņēmumos, sociālajā vidē un primārās veselības aprūpes kontekstā. Īpašu uzmanību pievērst projektu ietvaros īstenotām darbībām.

Piedāvāt uz pierādījumiem balstītus ieteikumus par to, kā izvairīties no veselības problēmām, izglītot un konsultēt cilvēkus un viņu aprūpētājus par to, kā novērst veselības problēmas un/vai uzlabot vidi un veselības stāvokli. Sniegt padomus par veselības problēmas izraisošo risku apzināšanu un palīdzēt palielināt pacientu dzīvesprieku, vēršot pastiprinātu uzmanību uz profilaksi un agrīnas intervences stratēģijām.

Izstrādāt uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, slimību profilaksi un pārvaldību.