Profesionālais profils

Izglītības jomas pētnieks

Galvenā faktā

Izglītības jomas pētnieki veic izpēti izglītības sfērā. Viņi veic darbības, lai paplašinātu zināšanas par to, kā darbojas izglītības procesi, izglītības sistēmas un indivīdi (skolotāji un izglītojamie). Viņi pārrauga jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un izstrādā inovāciju ieviešanas plānus. Viņi konsultē likumdevējus un politikas nostādņu veidotājus par izglītības jautājumiem un asistē izglītības politikas nostādņu plānošanā.

Darba tirgus
Trūkums valstī Latvija un vēl 2 valstis
ELA/EURES 2025
Rūpniecība
Izglītība
Izglītība
Bakalaura grāds
46%
Izturība Rādītājs · 2026 (Jo augstāks, jo labāk)
Bakalaura grāds 43% AI iedarbība · 2026
Darba tirgus

Kur šī profesija ir pieprasīta

Ziņotais darbaspēka deficīts un pārpalikums pa gadiem. Publicēts profesiju grupām, nevis atsevišķiem amatu nosaukumiem.

Skaitļi attiecas uz grupu Vecākie izglītības speciālisti — 131 profesijas, ieskaitot šo.

3 no 6 ar deficītu20259 no 32 aug2.8Mdarbvietas līdz 2035. gadam

Deficīts: Itālija, Latvija, Zviedrija.

Ilgākais deficīts: Beļģija, 3 gadi.

Izvēlieties teritoriju kartē, lai redzētu tās datus.

Par šo avotu›

Avots: ELA/EURES, darbaspēka deficīts un pārpalikums. Dati tiek publicēti profesiju grupas līmenī un aptver Eiropu. Izdevumi atšķiras pielikuma uzbūvē un aptverto valstu ziņā, tāpēc atšķirība starp gadiem ne vienmēr nozīmē, ka darba tirgus ir mainījies. Pelēkās valstis nav ziņojušas, kas nav tas pats, kas līdzsvars.

Ko nozīmē šie vārdi

Četras lietas, par kurām ziņo šī sadaļa

Ziņotais pieprasījums
Ziņotais pieprasījums rāda, vai darba devēji ziņo, ka šajā profesijā ir vajadzīgi cilvēki — tas ir valsts vai ES iestādes publicēts vērtējums, nevis skaits.
Kurp tas virzās
Kurp tas virzās rāda, kā tuvāko gadu laikā, balstoties uz oficiālu prognozi, paredzēts mainīties nodarbinātībai šajā profesijā.
Brīvās darbvietas
Brīvās darbvietas aptuveni raksturo, cik darbvietu rodas gan izaugsmes, gan to cilvēku dēļ, kuri pamet šo profesiju.
Parastais atalgojums
Parastais atalgojums rāda, cik parasti pelna cilvēki šajā profesijā, ja avots šos datus publicē. Tukšs lauks nenozīmē, ka darbs ir neapmaksāts; tas nozīmē, ka neviens šo informāciju par attiecīgo vietu nepublicē.

Rādītājs netiek iekļauts, ja neviens to par attiecīgo vietu nepublicē, nevis uzrādīts kā nulle.

Kurā virzienā tirgus sliecas jums par labu

Jums par labu
Brīvo vietu ir vairāk nekā meklētāju — darba devēji sacenšas par kandidātiem.
Līdzsvarā
Brīvo vietu un meklētāju skaits ir aptuveni vienāds.
Liela konkurence
Meklētāju ir vairāk nekā brīvo vietu — rēķinieties ar konkurenci.
Pretrunīgi dati
Avoti nesakrīt, vai arī vienā vietā tās pašas profesiju grupas trūkst, bet citā ir pārpalikums.

Katrs avots nonāk pie viena no šiem četriem vērtējumiem, tāpēc jāapgūst viena vārdu kopa. Atšķiras pierādījumi, uz kuriem vērtējums balstās; tie ir norādīti zem katra vērtējuma — izmērīta brīvo darbvietu un darba meklētāju attiecība vai valsts iestādes publicēts novērtējums.

Kā šī profesija salīdzināma ar citām profesijām tajā pašā valstī

Spēcīgs
Starp spēcīgākajām valstī that country
Labs
Spēcīgāka nekā vairums profesiju valstī that country
Nevienmērīgs
Aptuveni ierasta valstij that country
Vājš
Vājāka nekā vairums profesiju valstī that country

Tas ir rangējums vienas valsts ietvaros, nevis vērtējums, ko var izmantot pāri robežām — reģistros, uz kuriem balstās dati par abām valstīm, tiek uzskaitīti atšķirīgi cilvēki, tāpēc viens un tas pats skaitlis katrā valstī nozīmē ko citu. Tāpēc profesija var būt viena no spēcīgākajām valstī un tomēr tikt parādīta kā Liela konkurence: tā ieņem vadošo vietu kopumā pārpildītā darba tirgū.

No kurienes šie dati nāk

Katru skaitli publicē valsts statistikas pārvalde, publiskais nodarbinātības dienests vai ES iestāde, un katrā kartītē ir norādīts avots un periods, uz kuru dati attiecas. Dažviet dati tiek apkopoti katru mēnesi, citviet novērtējums tiek veikts reizi vai divas reizes gadā, tāpēc divas vietas vienā kartē var raksturot atšķirīgus laikposmus — datums vienmēr ir norādīts.

Tas viss neprognozē viena cilvēka izredzes. Tas raksturo darba tirgu.

Ziņotais pieprasījums · Parastais atalgojums · Kurp tas virzās (Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Somija, Zviedrija)
Ziņotais pieprasījums · Parastais atalgojums · Kurp tas virzās
Ziņotais pieprasījums Parastais atalgojums Kurp tas virzās
Latvija Ziņots par deficītu ELA/EURES 2025 * — −12% 2023–2035 · Cedefop 2026 *
Lietuva Nav ziņots — −8% 2023–2035 · Cedefop 2026 *
Igaunija Nav ziņots — −9,3% 2023–2035 · Cedefop 2026 *
Vācija Nav ziņots — +9,3% 2023–2035 · Cedefop 2026 *
Somija Nav ziņots 48 168 € 2024 +11,5% 2023–2035 · Cedefop 2026 *
Zviedrija Ziņots par deficītu ELA/EURES 2025 * — −9,1% 2023–2035 · Cedefop 2026 *

* Publicēts profesiju grupām, nevis atsevišķiem amatu nosaukumiem.

Source: Statistics Finland, CC BY 4.0; annualised as 12 x monthly

Vai jūs sniedzat karjeras konsultācijas studentiem, klientiem vai darbiniekiem? Izmantojiet šos profesijas datus savā organizācijā.

NexFuture™

Nākotnes perspektīva izglītības jomas pētnieks

The outlook for izglītības jomas pētnieks reflects a balanced mix of automation exposure and durable, human-led work.

Kā tiek aprēķināti šie rezultāti?

Noturības indekss (0–100) novērtē, cik strukturāli aizsargāta šī profesija ir no automatizācijas un MI traucējumiem, pamatojoties uz uzdevumu līmeņa analīzi. Augstāki rādītāji nozīmē vairāk uzdevumu, kas prasa cilvēka spriedumu. AI iedarbība parāda aplēsto uzdevumu stundu procentu, ko varētu ietekmēt pašreizējās MI spējas. Tās ir no modeļa atvasinātas strukturālas indikācijas, nevis prognozes par individuālo darba drošību.

Spēlējiet nākotni
Kā izglītības jomas pētnieks varētu mainīties, pieaugot AI ieviešanai?

Šī loma, visticamāk, pakāpeniski mainīsies, AI atbalstot noteiktus uzdevumus, nevis aizstājot visu nodarbošanos.

Būtiska transformācija uzdevumu līmenī tiek lēsta pēc 14 gadiem (ap 2040. gadu) saskaņā ar izvēlēto „Paredzams“ scenāriju.
~45%
Izturība
Automatizācijas risks
EXP~45%
Cilvēka mala
MOAT~45%

Ilustratīvs scenārijs, pamatojoties uz uzdevumu automatizējamību — nav prognoze. Vērtības tiek noapaļotas, jo tālāk nākotnē skatāties.

2026
2034
2045
AI pieņemšanas ātrums:

Uz modeli balstīta aplēse. Izmantojiet to kā plānošanas signālu, nevis garantiju.

Kā AI var mainīt šo lomu

Pašreizējo lomu signālu deterministiska, uz modeļiem balstīta interpretācija — nevis aizstāšanas garantija.

46% Cilvēkam piederošs

Kas vēl ir atkarīgs no cilvēkiem

  • Profesionāli mijiedarboties pētniecības jomā un profesionālajā vidē.
  • izvērtēt pētniecības pasākumus
  • sadarboties ar izglītības profesionāļiem
Cilvēces priekšrocība Lai paliktu priekšā šajā lomā, fokusējieties uz darbības pētniecība un mācību programmu mērķi. Šīs cilvēka-centriski prasmes ir vissarežģītākās AI kopēt nākamajos 20 gados.
19% Palīdzēt

Kur AI var kļūt par otro pilotu

  • novērtēt izglītības programmas
  • analizēt izglītības sistēmu
  • pārvaldīt atklātās publikācijas
43% Automatizēt

Uzdevumi, kas visvairāk pakļauti automatizācijai

  • pētīt informācijas avotus
  • sintezēt informāciju
  • pieteikties pētniecības finansējumam
Detalizēta analīze

Dzīvības pazīmes un AI vektori

AI ekspozīcijas vektori

0-100%
AI / mašīnmācīšanās 19%

Ekspozīcija uz AI atbalstītu analīzi, modeļu atpazīšanu un paredzošās modelēšanas uzdevumiem

Ģeneratīvs AI 14%

Ekspozīcija uz satura ģenerēšanu, radošu palielināšanu un lielo valodu modeļu rīku

Kognitīvā programmatūra 1%

Ekspozīcija uz darba plūsmas automatizēšanu, lēmumu pieņemšanas atbalsta programmatūru un procesu digitalizāciju

Robotika un fiziskā automatizācija 0%

Ekspozīcija uz fizisko automatizēšanu, robotiku un sensoru vadītu uzdevumu nobīdi

Tehniskā informācija
Metodoloģija: NexFuture v3.0 Avoti: O*NET® 30.3, ESCO v1.2.1 Atjaunināts: 2026. g. okt.

NexFuture v3.0 novērtē automatizācijas ietekmi tieši no ESCO būtiskajām prasmju grupām, kas svērtas pēc prasmju masas un kalibrētas pret ekspertu enkuriem. Rezultāti ir varbūtības aplēses, nevis garantijas. Pilnu informāciju skatiet NexFuture metodoloģijas baltajā grāmatā.

Mēra pakļautību automatizācijai. Tas nemēra atalgojumu, pieprasījumu vai darbvietu skaitu jūsu tuvumā.

Diena dzīvē

Ko cilvēki šajā lomā parasti dara

Izglītība

Diena dzīvē

Parasta diena kā izglītības jomas pētnieks

09
09:00 · Rīts
izstrādāt atklātā pirmkoda programmatūru
Darbināt un ražot atvērtā pirmkoda programmatūru. Pārzināt galvenos atvērtā pirmkoda modeļus, licencēšanas shēmas un kodēšanas metodes, ko parasti izmanto atvērtā pirmkoda programmatūras ražošanā.
10
10:30 · Pusrīta
pārvaldīt intelektuālā īpašuma tiesības
Izmantot privātas juridiskas tiesības, kas aizsargā intelektuālus produktus no prettiesiskas tiesību pārkāpšanas.
12
12:00 · Pusdienas
analizēt izglītības sistēmu
Analizēt dažādus izglītības iestāžu un izglītības sistēmas aspektus, piemēram, saikni starp studentu izcelsmi un viņu izglītības iespējām, stažēšanās programmas vai pieaugušo izglītības mērķus, lai sniegtu ieteikumus speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem izglītības jomā.
14
14:00 · Pēcpusdiena
apzināt izglītības vajadzības
Noskaidrot studentu, organizāciju un uzņēmumu vajadzības, kas saistītas ar izglītības nodrošināšanu, lai palīdzētu izstrādāt mācību programmu un izglītības politiku.
15
15:30 · Vēlā pēcpusdienā
demonstrēt speciālās zināšanas disciplinārlietās
Demonstrēt padziļinātas zināšanas un vispusīgu izpratni par konkrētu pētniecības jomu, to skaitā par atbildīgu pētniecību, pētniecības ētiku un zinātniskās integritātes principiem, privātumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, kas saistītas ar pētniecības darbībām konkrētā disciplīnā.
17
17:00 · Iesaiņojums
domāt abstrakti
Demonstrēt spēju lietot jēdzienus, lai izdarītu un izprastu vispārinājumus, un sasaistīt vai savienot tos ar citiem elementiem, notikumiem vai pieredzi.

Uzdevumu secībai ir ilustratīvs raksturs. Atsevišķas dienas atšķiras.

Prasmes un zināšanas

Kas nepieciešams šī darba veikšanai

Prasmes, zināšanas un rīki, kas nepieciešami šai lomai, kā arī ar to saistītās iezīmes un ieguvumi.

Būtiskas prasmes
veikt akadēmisko pētniecību vai tirgus izpēti
  • pārvaldīt atrodamus, piekļūstamus, savietojamus un atkalizmantojamus datus

    Sagatavot, aprakstīt, uzglabāt, saglabāt un (atkal) izmantot zinātniskos datus, pamatojoties uz atrodamu, piekļūstamu, savietojamu un atkalizmantojamu (FAIR — Findable, Accessible, Interoperable, and Reusable) datu principiem, padarot datus tik atvērtus, cik iespējams, un tik slēgtus, cik vajadzīgs.

  • veikt zinātniskos pētījumus

    Iesaistīties jaunu zināšanu izstrādē vai radīšanā, formulējot pētniecības jautājumus, pētot, uzlabojot vai izstrādājot koncepcijas, teorijas, modeļus, paņēmienus, instrumentus, programmatūru vai darbības metodes un izmantojot zinātniskos paņēmienus un metodes.

  • izmantot zinātniskās metodes

    Izmantot zinātniskas metodes un paņēmienus, lai izpētītu parādības, iegūstot jaunas zināšanas vai labojot un integrējot iepriekšējās zināšanas.

  • piemērot pētniecības ētikas un zinātniskās integritātes principus pētniecības darbībās

    Piemērot fundamentālus ētikas principus un tiesību aktus zinātniskajai pētniecībai, tostarp pētniecības integritātes jautājumiem. Veikt, pārskatīt vai ziņot par pētniecību, izvairoties no tādiem pārkāpumiem kā safabricēšana, falsifikācija un plaģiātisms.

  • veicināt atvērtu inovāciju pētniecībā

    Veicināt tādu integrētu sadarbību, kurā dažādas ieinteresētās personas kopīgi rada kopīgas vērtības inovācijas.

  • integrēt pētniecībā dzimumu līdztiesības aspektu

    Visā pētniecības procesā ņemt vērā sieviešu un vīriešu (dzimumu) bioloģiskās īpašības un mainīgās sociālās un kultūras īpatnības.

  • veikt pētījumus dažādās disciplīnās

    Veikt pētījumus veidos, kas pārsniedz disciplinārās un funkcionālās robežas.

  • kvalitatīva pētījuma veikšana

    Apkopot attiecīgo informāciju, izmantojot sistemātiskas metodes, piemēram, intervijas, fokusa grupas, teksta analīzi, novērojumus un gadījumu pētījumus.

  • veicināt sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā

    Sadarboties ar sabiedrību pētījumu izstrādē, veikšanā un izplatīšanā.

tehniskā vai akadēmiskā rakstīšana
  • sagatavot zinātniskos vai akadēmiskos dokumentus un tehnisko dokumentāciju

    Sagatavot un rediģēt zinātniskos, akadēmiskos vai tehniskos tekstus par dažādiem tematiem.

  • izplatīt rezultātus zinātnieku kopienā

    Publiski atklāt zinātniskus rezultātus, izmantojot jebkādus pieejamus līdzekļus, tostarp konferences, darbseminārus, kolokvijus un zinātniskas publikācijas.

  • rakstīt ar darbu saistītas atskaites

    Sagatavot ar darbu saistītas atskaites, kas balstītas efektīvas attiecību pārvaldības un augstu dokumentācijas uzturēšanas un datu uzskaites standartu saglabāšanā. Skaidri un saprotami sagatavot un izklāstīt rezultātus un secinājumus, lai tie būtu saprotami nespeciālistu auditorijai.

  • publicēt akadēmiskos pētījumus

    Veikt akadēmisko pētniecību konkrētā zināšanu jomā universitātes vai koledžas studiju ietvaros vai paša spēkiem un iegūtos rezultātus publicēt grāmatās vai akadēmiskajos izdevumos ar mērķi sekmēt konkrētās jomas attīstību, kā arī iegūt personīgo akadēmisko akreditāciju.

  • rakstīt zinātniskās publikācijas

    Profesionālā publikācijā izklāstīt hipotēzi, konstatējumus un secinājumus, kas gūti, veicot zinātnisko izpēti par attiecīgo pētniecības jomu.

profesionālo attiecību vai kontaktu veidošana
  • sadarboties ar izglītības profesionāļiem

    Sazināties ar skolotājiem vai citiem speciālistiem, kas strādā izglītības jomā, lai noteiktu izglītības sistēmu vajadzības un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un izveidot uz sadarbību balstītas attiecības.

  • izstrādāt profesionālo tīklu ar zinātniekiem un pētniekiem

    Veidot alianses, dibināt kontaktus vai partnerības un apmainīties ar informāciju ar citiem. Veicināt integrētu un atvērtu sadarbību, kurā dažādas ieinteresētās personas kopīgi rada kopīgas vērtības pētniecību un inovācijas. Izstrādāt savu personīgo profilu vai zīmolu un darīt sevi pamanāmu un piekļūstamu klātienē un tiešsaistē.

sistēmu, programmu, iekārtu un produktu novērtēšana
  • novērtēt izglītības programmas

    Novērtēt notiekošās mācību programmas un konsultēt par iespējamu optimizāciju.

  • analizēt izglītības sistēmu

    Analizēt dažādus izglītības iestāžu un izglītības sistēmas aspektus, piemēram, saikni starp studentu izcelsmi un viņu izglītības iespējām, stažēšanās programmas vai pieaugušo izglītības mērķus, lai sniegtu ieteikumus speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem izglītības jomā.

vispārīgas informācijas sniegšana
  • rīkoties ar zināšanām par politikas ietekmi

    Palielināt pētniecības rezultātu ietekmi un izmantošanu politikā, nodrošinot, ka visnoderīgākie fakti tiek sniegti un izprasti tik savlaicīgi, lai politikas veidotāji tos varētu ņemt vērā visā politikas ciklā.

  • iepazīstināt ar pārskatiem

    Izklāstīt auditorijai rezultātus, statistikas un secinājumus pārredzamā un vienkāršā veidā.

informācijas vākšana no fiziskiem vai elektroniskiem avotiem
  • pētīt informācijas avotus

    Pētīt attiecīgos informācijas avotus, lai gūtu iedvesmu, izglītotu sevi par noteiktiem tematiem un iegūtu papildinformāciju.

  • sintezēt informāciju

    Kritiski lasīt, interpretēt un apkopot jaunu un kompleksu informāciju no daudzveidīgiem avotiem.

izglītības programmu izstrāde
  • vadīt personīgo profesionālo izaugsmi

    Uzņemties atbildību par mūžizglītību un pastāvīgu profesionālo izaugsmi. Iesaistīties mācībās, lai atbalstītu un atjauninātu profesionālās prasmes. Noteikt profesionālās izaugsmes prioritārās jomas, pamatojoties uz sava praktiskā darba izvērtēšanu un pārrunājot to ar kolēģiem un ieinteresētajām personām.

  • izstrādāt pedagoģisku koncepciju

    Izstrādāt koncepciju, kurā aprakstīti organizācijas darbībā ietvertie izglītības principi, kā arī vērtības un uzvedības modeļi, par kuriem organizācija iestājas.

pārvaldīt informāciju
  • pārvaldīt pētniecības datus

    Sagatavot un analizēt zinātniskos datus, kas iegūti ar kvalitatīvām un kvantitatīvām pētniecības metodēm. Saglabāt un uzturēt datus pētniecības datubāzēs. Atbalstīt zinātnisko datu atkalizmantošanu un pārzināt atklāto datu pārvaldības principus.

konsultēt izglītības vai arodizglītības jautājumos
  • konsultēt par mācību programmas pilnveidošanu

    Konsultēt izglītības speciālistus un ierēdņus par jaunu mācību programmu izstrādi vai izmaiņām esošajās mācību programmās.

sadarbība ar pārējiem
  • Profesionāli mijiedarboties pētniecības jomā un profesionālajā vidē.

    Pauž cieņu pret citiem un uztur lietišķi draudzīgas attiecības. Klausās, sniedz un saņem atsauksmes un uztverami reaģēt uz citiem, veicot personāla uzraudzību un demonstrējot līderību profesionālā vidē.

Zināšanu jomas & Programmatūra un tehnoloģijas
Zināšanu jomas
  • mācīšanās tehnoloģijas

    Tehnoloģijas un kanāli, tostarp digitālie, lai uzlabotu mācīšanos.

  • projektu vadība

    Projektu vadība, darbības, kas veido šo jomu, un tajā ietilpstošie mainīgie lielumi, piemēram, laiks, resursi, prasības, termiņi un reaģēšana uz neparedzētiem notikumiem.

Starpnozaru prasmes
  • darbības pētniecība
  • mācību programmu mērķi
  • mācību programmu standarti
  • pedagoģija
  • pētījuma plāns
  • zinātniskās pētniecības metodoloģija
  • novērtēšanas procesi
  • psiholoģija
  • socioloģija
  • speciālā izglītība
Programmatūra un tehnoloģijas
Structured query language SQLAdobe IllustratorAdobe InDesignAdobe Creative Cloud softwareExtensible markup language XMLHypertext markup language HTMLOracle JavaJavaScriptAdobe After EffectsCascading style sheets CSSOracle PL/SQLMicrosoft PublisherApple Final Cut ProAdobe DreamweaverBlackboard softwareHuman resource management software HRMSDrupalAdobe ActionScriptExtensible hypertext markup language XHTMLMoodleDynamic hypertext markup language DHTMLGoogle ClassroomFlipgridLearning management system LMSBlackboard LearnDesire2Learn LMS softwareAdobe Premiere ProCommon CurriculumSchoologyWeVideoMicrosoft SharePoint ServerScreencast-O-MaticEdmodoAdobe FrameMakerSeaMonkeySeesawEasyCBMAudacityAdobe CaptivateEdpuzzle
Galvenās īpašības, kas jums nepieciešamas
Sasniegums Sasniegums/Pūles Godīgums Pielāgošanās spēja/Izcelsme Neatkarība Analītiskā domāšana Daudzveidība Uzticamība Rūpes par citiem Stresa tolerance Paškontrole Inovācija Liderība Sadarbība Atzinība Sociālā orientācija
Galvenās balvas, kuras varat sagaidīt
SasniegumsDarba apstākļiAtzinībaAttiecībasAtbalstsNeatkarība
Kā kvalificēties

Izglītības jomas pētnieks: kā iegūt kvalifikāciju un kur mācīties

Kas parasti nepieciešams, lai kvalificētos: izglītības līmenis, kur tā ir reglamentēta profesija un kur mācīties.

Tipisks izglītības līmenis

Bakalaura grāds

Kur mācīties

Šī amata pamatprasmes māca studiju programmas; programmu skaits ir 481, savukārt valstu skaits, kurās tās pieejamas, ir 25. Turklāt ir 194 īsi kursi, no kuriem katrs attīsta vienu prasmi.

Karjeras virzība

Izaugsmes ceļi un līdzīgas lomas

Izpētiet tipiskos karjeras ceļus, blakus esošās prasmes un līdzīgas lomas, lai plānotu savu nākamo pāreju.

Karjeras ainava

Kur izglītības jomas pētnieks iederas?

Šī loma
izglītības jomas pētnieks Šī loma
Izaugsmes ceļi

Līdzības rādītāji, kas balstīti uz prasmju pārklāšanos no ESCO datiem.

Organizācijām

Izmantojiet šīs lapas datus savu studentu, klientu un darbinieku labā.

Bieži jautājumi

Bieži uzdotie jautājumi

Kāds ir izglītības jomas pētnieka darba temps un intensitāte?
Darba temps var atšķirties atkarībā no projekta un termiņiem. Pētniekiem bieži vien jāstrādā pie vairākiem projektiem vienlaicīgi, kas prasa labu laika organizāciju un spēju prioritizēt uzdevumus.
Kādām prasībām jāatbilst, lai kļūtu par izglītības jomas pētnieku?
Parasti nepieciešams augstākā līmeņa izglītība pedagoģikā, socioloģijā, psiholoģijā vai citā ar izglītību saistītā jomā. Svarīgas ir analītiskās spējas, pētījumu metodoloģiju zināšanas un spēja argumentēt savus atklājumus. Vērtīgas ir arī komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā.
Vai izglītības jomas pētnieks var strādāt kā freelancer?
Jā, izglītības jomas pētnieks var strādāt arī kā freelancer, veicot pētījumus un konsultācijas dažādām izglītības iestādēm un organizācijām. Šis ir pieaugoši populārs darba veids, kas sniedz lielāku elastību.
Izglītības Jomas Pētnieks — cik par to maksā Amerikas Savienotajās Valstīs?
74 720 dolāru gadā pēc mediānas, uz 2025-05. Štatu mediānas svārstās no 35 250 līdz 105 990 dolāriem. Avots: US Bureau of Labor Statistics. Skaitlis attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm un nav prognoze Eiropai.

Avoti: ESCO O*NET ELA/EURES Cedefop BLS Dati atjaunināti 2026. gada 3. oktobris Par mūsu datiem