Datu zinātnieks
Momentuzņēmums
Datu zinātnieki atrod un interpretē apjomīgus datu avotus, pārvalda lielus datu apjomus, apvieno datu avotus, nodrošina datu kopu konsekvenci un veido vizualizāciju, lai palīdzētu izprast datus. Izmantojot datus, viņi veido matemātiskus modeļus, prezentē un skaidro savus secinājumus un atklājumus speciālistiem un zinātniekiem savā komandā, un, ja nepieciešams, nespeciālistiem, kā arī iesaka šo datu izmantošanas veidus.
Datu zinātnieka darbs ietver apjomīgu datu avotu izpēti un interpretāciju, kā arī lielu datu apjomu pārvaldību. Jūs apvienosiet dažādus datu avotus, nodrošināsiet datu kopu konsekvenci un veidosiet vizualizācijas, lai palīdzētu saprast datus. Izmantojot datus, jūs radīsiet matemātiskus modeļus un prezentēsiet savus secinājumus gan kolēģiem, gan, ja nepieciešams, nespeciālistiem, ieteicot optimālos veidus, kā šos datus izmantot.
- • Datu avotu izpēte un apvienošana no dažādām vietām.
- • Matemātisku modeļu izstrāde un optimizācija datu analīzei.
- • Datu vizualizācijas veidošana, lai atklātu tendences un atklājumus.
Kur šī profesija ir pieprasīta
Ziņotais darbaspēka deficīts un pārpalikums pa gadiem. Publicēts profesiju grupām, nevis atsevišķiem amatu nosaukumiem.
Skaitļi attiecas uz grupu Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju vecākie speciālisti — 75 profesijas, ieskaitot šo.
Deficīts: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra un vēl 6.
Ilgākais deficīts: Austrija, 3 gadi.
Izvēlieties teritoriju kartē, lai redzētu tās datus.
Par šo avotu›
Avots: ELA/EURES, darbaspēka deficīts un pārpalikums. Dati tiek publicēti profesiju grupas līmenī un aptver Eiropu. Izdevumi atšķiras pielikuma uzbūvē un aptverto valstu ziņā, tāpēc atšķirība starp gadiem ne vienmēr nozīmē, ka darba tirgus ir mainījies. Pelēkās valstis nav ziņojušas, kas nav tas pats, kas līdzsvars.
Ko nozīmē šie vārdi
Četras lietas, par kurām ziņo šī sadaļa
- Ziņotais pieprasījums
- Ziņotais pieprasījums rāda, vai darba devēji ziņo, ka šajā profesijā ir vajadzīgi cilvēki — tas ir valsts vai ES iestādes publicēts vērtējums, nevis skaits.
- Kurp tas virzās
- Kurp tas virzās rāda, kā tuvāko gadu laikā, balstoties uz oficiālu prognozi, paredzēts mainīties nodarbin ātībai šajā profesijā.
- Brīvās darbvietas
- Brīvās darbvietas aptuveni raksturo, cik darbvietu rodas gan izaugsmes, gan to cilvēku dēļ, kuri pamet šo profesiju.
- Parastais atalgojums
- Parastais atalgojums rāda, cik parasti pelna cilvēki šajā profesijā, ja avots šos datus publicē. Tukšs lauks nenozīmē, ka darbs ir neapmaksāts; tas nozīmē, ka neviens šo informāciju par attiecīgo vietu nepublicē.
Rādītājs netiek iekļauts, ja neviens to par attiecīgo vietu nepublicē, nevis uzrādīts kā nulle.
Kurā virzienā tirgus sliecas jums par labu
- Jums par labu
- Brīvo vietu ir vairāk nekā meklētāju — darba devēji sacenšas par kandidātiem.
- Līdzsvarā
- Brīvo vietu un meklētāju skaits ir aptuveni vienāds.
- Liela konkurence
- Meklētāju ir vairāk nekā brīvo vietu — rēķinieties ar konkurenci.
- Pretrunīgi dati
- Avoti nesakrīt, vai arī vienā vietā tās pašas profesiju grupas trūkst, bet citā ir pārpalikums.
Katrs avots nonāk pie viena no šiem četriem vērtējumiem, tāpēc jāapgūst viena vārdu kopa. Atšķiras pierādījumi, uz kuriem vērtējums balstās; tie ir norādīti zem katra vērtējuma — izmērīta brīvo darbvietu un darba meklētāju attiecība vai valsts iestādes publicēts novērtējums.
Kā šī profesija salīdzināma ar citām profesijām tajā pašā valstī
- Spēcīgs
- Starp spēcīgākajām valstī that country
- Labs
- Spēcīgāka nekā vairums profesiju valstī that country
- Nevienmērīgs
- Aptuveni ierasta valstij that country
- Vājš
- Vājāka nekā vairums profesiju valstī that country
Tas ir rangējums vienas valsts ietvaros, nevis vērtējums, ko var izmantot pāri robežām — reģistros, uz kuriem balstās dati par abām valstīm, tiek uzskaitīti atšķirīgi cilvēki, tāpēc viens un tas pats skaitlis katrā valstī nozīmē ko citu. Tāpēc profesija var būt viena no spēcīgākajām valstī un tomēr tikt parādīta kā Liela konkurence: tā ieņem vadošo vietu kopumā pārpildītā darba tirgū.
No kurienes šie dati nāk
Katru skaitli publicē valsts statistikas pārvalde, publiskais nodarbinātības dienests vai ES iestāde, un katrā kartītē ir norādīts avots un periods, uz kuru dati attiecas. Dažviet dati tiek apkopoti katru mēnesi, citviet novērtējums tiek veikts reizi vai divas reizes gadā, tāpēc divas vietas vienā kartē var raksturot atšķirīgus laikposmus — datums vienmēr ir norādīts.
Tas viss neprognozē viena cilvēka izredzes. Tas raksturo darba tirgu.
Ziņotais pieprasījums · Parastais atalgojums · Kurp tas virzās (Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Somija, Zviedrija)
| Ziņotais pieprasījums | Parastais atalgojums | Kurp tas virzās | |
|---|---|---|---|
| Latvija | Ziņots par pārpalikumu ELA/EURES 2025 * | — | +41,1% 2023–2035 · Cedefop 2026 * |
| Lietuva | Nav ziņots | — | +54,6% 2023–2035 · Cedefop 2026 * |
| Igaunija | Ziņots par deficītu ELA/EURES 2022 * | — | +60,8% 2023–2035 · Cedefop 2026 * |
| Vācija | Ziņots par deficītu ELA/EURES 2024 * | — | +15,6% 2023–2035 · Cedefop 2026 * |
| Somija | Ziņots par pārpalikumu ELA/EURES 2025 * | 67 152 € 2024 | +41,4% 2023–2035 · Cedefop 2026 * |
| Zviedrija | Ziņots par deficītu ELA/EURES 2025 * | — | +45,1% 2023–2035 · Cedefop 2026 * |
* Publicēts profesiju grupām, nevis atsevišķiem amatu nosaukumiem.
Source: Statistics Finland, CC BY 4.0; annualised as 12 x monthly
Vai jūs sniedzat karjeras konsultācijas studentiem, klientiem vai darbiniekiem? Izmantojiet šos profesijas datus savā organizācijā.
Nākotnes perspektīva datu zinātnieks
The outlook for datu zinātnieks reflects a balanced mix of automation exposure and durable, human-led work.
Kā tiek aprēķināti šie rezultāti?
Noturības indekss (0–100) novērtē, cik strukturāli aizsargāta šī profesija ir no automatizācijas un MI traucējumiem, pamatojoties uz uzdevumu līmeņa analīzi. Augstāki rādītāji nozīmē vairāk uzdevumu, kas prasa cilvēka spriedumu. AI iedarbība parāda aplēsto uzdevumu stundu procentu, ko varētu ietekmēt pašreizējās MI spējas. Tās ir no modeļa atvasinātas strukturālas indikācijas, nevis prognozes par individuālo darba drošību.
Kā datu zinātnieks varētu mainīties, pieaugot AI ieviešanai?
Vairākas uzdevumu jomas var pāriet uz AI atbalstītām darbplūsmām, tāpēc pārkvalificēšanās kļūst svarīgāka.
Ilustratīvs scenārijs, pamatojoties uz uzdevumu automatizējamību — nav prognoze. Vērtības tiek noapaļotas, jo tālāk nākotnē skatāties.
Vairākas uzdevumu jomas var pāriet uz AI atbalstītām darbplūsmām, tāpēc pārkvalificēšanās kļūst svarīgāka.
Ilustratīvs scenārijs, pamatojoties uz uzdevumu automatizējamību — nav prognoze. Vērtības tiek noapaļotas, jo tālāk nākotnē skatāties.
Uz modeli balstīta aplēse. Izmantojiet to kā plānošanas signālu, nevis garantiju.
Salīdziniet to ar savu profilu
Kā AI var mainīt šo lomu
Pašreizējo lomu signālu deterministiska, uz modeļiem balstīta interpretācija — nevis aizstāšanas garantija.
Kas vēl ir atkarīgs no cilvēkiem
- Profesionāli mijiedarboties pētniecības jomā un profesionālajā vidē.
- izvērtēt pētniecības pasākumus
- pārvaldīt intelektuālā īpašuma tiesības
Kur AI var kļūt par otro pilotu
- pārvaldīt atklātās publikācijas
- demonstrēt speciālās zināšanas disciplinārlietās
- pārvaldīt atrodamus, piekļūstamus, savietojamus un atkalizmantojamus datus
Uzdevumi, kas visvairāk pakļauti automatizācijai
- apiešanās ar datu paraugiem
- vākt IKT datus
- sintezēt informāciju
Dzīvības pazīmes un AI vektori
AI ekspozīcijas vektori
0-100%Ekspozīcija uz AI atbalstītu analīzi, modeļu atpazīšanu un paredzošās modelēšanas uzdevumiem
Ekspozīcija uz satura ģenerēšanu, radošu palielināšanu un lielo valodu modeļu rīku
Ekspozīcija uz darba plūsmas automatizēšanu, lēmumu pieņemšanas atbalsta programmatūru un procesu digitalizāciju
Ekspozīcija uz fizisko automatizēšanu, robotiku un sensoru vadītu uzdevumu nobīdi
Tehniskā informācija
NexFuture v3.0 novērtē automatizācijas ietekmi tieši no ESCO būtiskajām prasmju grupām, kas svērtas pēc prasmju masas un kalibrētas pret ekspertu enkuriem. Rezultāti ir varbūtības aplēses, nevis garantijas. Pilnu informāciju skatiet NexFuture metodoloģijas baltajā grāmatā.
Mēra pakļautību automatizācijai. Tas nemēra atalgojumu, pieprasījumu vai darbvietu skaitu jūsu tuvumā.
Ko cilvēki šajā lomā parasti dara
Ciparu tehnoloģija
Parasta diena kā datu zinātnieks
09 09:00 · Rīts datu apstrādes lietojumprogrammu izstrāde
10 10:30 · Pusrīta rekomendāciju sistēmu izveide
12 12:00 · Pusdienas datu procesu izveide
14 14:00 · Pēcpusdiena datubāzes shēmas izstrāde
15 15:30 · Vēlā pēcpusdienā izstrādāt atklātā pirmkoda programmatūru
17 17:00 · Iesaiņojums normalizēt datus
Uzdevumu secībai ir ilustratīvs raksturs. Atsevišķas dienas atšķiras.
Kas nepieciešams šī darba veikšanai
Prasmes, zināšanas un rīki, kas nepieciešami šai lomai, kā arī ar to saistītās iezīmes un ieguvumi.
-
pārvaldīt atrodamus, piekļūstamus, savietojamus un atkalizmantojamus datus
Sagatavot, aprakstīt, uzglabāt, saglabāt un (atkal) izmantot zinātniskos datus, pamatojoties uz atrodamu, piekļūstamu, savietojamu un atkalizmantojamu (FAIR — Findable, Accessible, Interoperable, and Reusable) datu principiem, padarot datus tik atvērtus, cik iespējams, un tik slēgtus, cik vajadzīgs.
-
veikt zinātniskos pētījumus
Iesaistīties jaunu zināšanu izstrādē vai radīšanā, formulējot pētniecības jautājumus, pētot, uzlabojot vai izstrādājot koncepcijas, teorijas, modeļus, paņēmienus, instrumentus, programmatūru vai darbības metodes un izmantojot zinātniskos paņēmienus un metodes.
-
piemērot pētniecības ētikas un zinātniskās integritātes principus pētniecības darbībās
Piemērot fundamentālus ētikas principus un tiesību aktus zinātniskajai pētniecībai, tostarp pētniecības integritātes jautājumiem. Veikt, pārskatīt vai ziņot par pētniecību, izvairoties no tādiem pārkāpumiem kā safabricēšana, falsifikācija un plaģiātisms.
-
veicināt atvērtu inovāciju pētniecībā
Veicināt tādu integrētu sadarbību, kurā dažādas ieinteresētās personas kopīgi rada kopīgas vērtības inovācijas.
-
integrēt pētniecībā dzimumu līdztiesības aspektu
Visā pētniecības procesā ņemt vērā sieviešu un vīriešu (dzimumu) bioloģiskās īpašības un mainīgās sociālās un kultūras īpatnības.
-
veikt pētījumus dažādās disciplīnās
Veikt pētījumus veidos, kas pārsniedz disciplinārās un funkcionālās robežas.
-
veicināt sabiedrības iesaistīšanos pētniecībā
Sadarboties ar sabiedrību pētījumu izstrādē, veikšanā un izplatīšanā.
-
normalizēt datus
Samazināt datus līdz to precīzai pamatformai (standartformai), lai sasniegtu tādus rezultātus kā atkarības samazināšana, redundances novēršana, konsekvences palielināšana.
-
izmantot datu apstrādes metodes
Apkopot, apstrādāt un analizēt attiecīgos datus un informāciju, pienācīgi uzglabāt un atjaunināt datus un attēlot skaitļus un datus, izmantojot grafikus un statistiskās diagrammas.
-
datu procesu izveide
Izmantot IKT rīkus, lai piemērotu matemātiskus, algoritmiskus vai citādus datu manipulēšanas procesus, radot informāciju.
-
lietot datubāzes
Izmantot programmatūras rīkus datu pārvaldībai un organizēšanai strukturētā vidē, kas sastāv no atribūtiem, tabulām un relācijām, lai veiktu datu vaicājumus un pārveidotu uzglabātos datus.
-
veikt datu attīrīšanu
Konstatēt bojātus datu kopu ierakstus un tos izlabot, nodrošinot, ka dati kļūst un paliek strukturēti saskaņā ar vadlīnijām.
-
datu kvalitātes procesu īstenošana
Izmantot kvalitātes analīzes, validācijas un verifikācijas metodes attiecībā uz datiem, lai pārbaudītu datu kvalitātes integritāti.
-
sagatavot zinātniskos vai akadēmiskos dokumentus un tehnisko dokumentāciju
Sagatavot un rediģēt zinātniskos, akadēmiskos vai tehniskos tekstus par dažādiem tematiem.
-
izplatīt rezultātus zinātnieku kopienā
Publiski atklāt zinātniskus rezultātus, izmantojot jebkādus pieejamus līdzekļus, tostarp konferences, darbseminārus, kolokvijus un zinātniskas publikācijas.
-
publicēt akadēmiskos pētījumus
Veikt akadēmisko pētniecību konkrētā zināšanu jomā universitātes vai koledžas studiju ietvaros vai paša spēkiem un iegūtos rezultātus publicēt grāmatās vai akadēmiskajos izdevumos ar mērķi sekmēt konkrētās jomas attīstību, kā arī iegūt personīgo akadēmisko akreditāciju.
-
rakstīt zinātniskās publikācijas
Profesionālā publikācijā izklāstīt hipotēzi, konstatējumus un secinājumus, kas gūti, veicot zinātnisko izpēti par attiecīgo pētniecības jomu.
-
izstrādāt atklātā pirmkoda programmatūru
Darbināt un ražot atvērtā pirmkoda programmatūru. Pārzināt galvenos atvērtā pirmkoda modeļus, licencēšanas shēmas un kodēšanas metodes, ko parasti izmanto atvērtā pirmkoda programmatūras ražošanā.
-
rekomendāciju sistēmu izveide
Izstrādāt rekomendāciju sistēmas, kuru pamatā ir lielas datu kopas un kuru izveidei ir izmantotas programmēšanas valodas vai datorizēti rīki, lai izveidotu informācijas filtrēšanas sistēmas apakšklasi, kas palīdz prognozēt vērtējumu vai rekomendāciju, ko lietotājs sniedz par kādu posteni.
-
datu apstrādes lietojumprogrammu izstrāde
Izveidot pielāgotu datu apstrādes programmatūru, izvēloties un izmantojot attiecīgo datorprogrammēšanas valodu, lai IKT sistēma radītu pieprasītos izvaddatus, pamatojoties uz sagaidāmajiem ievaddatiem.
-
apiešanās ar datu paraugiem
Vākt un atlasīt datu kopu no populācijas, izmantojot statistisku datu apstrādi vai citu noteiktu procedūru.
-
vākt IKT datus
Vākt datus, projektējot un piemērojot meklēšanas un paraugu ņemšanas metodes.
-
sintezēt informāciju
Kritiski lasīt, interpretēt un apkopot jaunu un kompleksu informāciju no daudzveidīgiem avotiem.
-
pārvaldīt pētniecības datus
Sagatavot un analizēt zinātniskos datus, kas iegūti ar kvalitatīvām un kvantitatīvām pētniecības metodēm. Saglabāt un uzturēt datus pētniecības datubāzēs. Atbalstīt zinātnisko datu atkalizmantošanu un pārzināt atklāto datu pārvaldības principus.
-
pārvaldīt datu apkopošanas sistēmu
Izstrādāt un pārvaldīt metodes un stratēģijas, kas paredzētas datu apkop[ošanas procesa uzlabošanai, tādējādi uzlabojot datu kvalitāti un statistisko efektivitāti, vienlaikus nodrošinot, ka dati tiek optimizēti turpmākai apstrādei.
-
datu vizuālā attēlojuma sagatavošana
Izveidot tādu datu vizuālo attēlojumu kā grafikus vai diagrammas datu vieglākai uztverei.
-
informēt par zinātniskajiem secinājumiem
Iepazīstināt sabiedrību ar jaunākajiem atklājumiem un paust interesi par zinātni, palielināt sabiedrības zināšanas, atzinību un izprast zinātni, veicināt zinātnisko rezultātu izmantošanu viedokļa veidošanā.
-
pašreizējo datu interpretācija
Analizēt datus, kas iegūti no tādiem avotiem kā tirgus dati, zinātniskie raksti, klientu prasības un aptaujas, kas ir aktuālas un atjauninātas, lai novērtētu attīstību un inovāciju pētāmajās jomās.
-
Profesionāli mijiedarboties pētniecības jomā un profesionālajā vidē.
Pauž cieņu pret citiem un uztur lietišķi draudzīgas attiecības. Klausās, sniedz un saņem atsauksmes un uztverami reaģēt uz citiem, veicot personāla uzraudzību un demonstrējot līderību profesionālā vidē.
-
runāt dažādās valodās
Pārvaldīt svešvalodas, lai spētu sazināties vienā vai vairākās svešvalodās.
datizrace
Mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās, statistikas un datubāzu metodes, ko izmanto satura iegūšanai no datu kopas.
datu modeļi
Paņēmieni un esošās sistēmas, ko izmanto, lai strukturētu datu elementus un parādītu saistību starp tiem, kā arī metodes datu struktūru un attiecību interpretēšanai.
informācijas izvilkšana
Paņēmieni un metodes, ko izmanto, lai iegūtu un izvilktu informāciju no nestrukturētiem vai daļēji strukturētiem digitāliem dokumentiem un avotiem.
informācijas kategorizācija
Process, kurā informāciju klasificē kategorijās un raksturo attiecības starp datiem kādiem skaidri noteiktiem nolūkiem.
resursu aprakstīšanas ietvara vaicājumvaloda
Vaicājumvalodas, piemēram, “SPARQL”, kuras izmanto, lai izgūtu un manipulētu ar resursu apraksta sistēmas (RDF) formāta datiem.
statistiskās modelēšanas paņēmieni
Statistiskās analīzes pieejas datu kopu analīzei datu zinātnes jomā. Tos lieto, lai izstrādātu realitātes prognozes, izmantojot statistikas modeļus un skaidrus pieņēmumus.
tiešsaistes analītiskā apstrāde
Tiešsaistes rīki, ar ko analizē, apkopo un uzrāda daudzdimensiju datus, kuri ļauj lietotājiem interaktīvi un selektīvi iegūt un aplūkot datus no konkrētiem skatpunktiem.
vaicājumvalodas
Standartizētas datorvalodas, kas paredzētas informācijas izgūšanai no datubāzes un dokumentiem, kuros ir vajadzīgā informācija.
vizuāla attēlojuma metodes
Vizuālā attēlojuma un mijiedarbības paņēmieni, piemēram, histogrammas, izkliedes diagrammas, virsmas diagrammas, koku kartes un paralēlās koordinātu diagrammas, kuras var izmantot, lai parādītu abstraktus skaitliskus un neskaitliskus datus, lai cilvēkos veicinātu izpratni par šo informāciju.
- datu ētika
- datu inženierija
- datu vizualizācijas programmatūra
Datu zinātnieks: kā iegūt kvalifikāciju un kur mācīties
Kas parasti nepieciešams, lai kvalificētos: izglītības līmenis, kur tā ir reglamentēta profesija un kur mācīties.
Bakalaura grāds
Šī amata pamatprasmes māca studiju programmas; programmu skaits ir 2030, savukārt valstu skaits, kurās tās pieejamas, ir 30. Turklāt ir 446 īsi kursi, no kuriem katrs attīsta vienu prasmi.
Izaugsmes ceļi un līdzīgas lomas
Izpētiet tipiskos karjeras ceļus, blakus esošās prasmes un līdzīgas lomas, lai plānotu savu nākamo pāreju.
Kur datu zinātnieks iederas?
Līdzības rādītāji, kas balstīti uz prasmju pārklāšanos no ESCO datiem.
Organizācijām
Izmantojiet šīs lapas datus savu studentu, klientu un darbinieku labā.
Bieži uzdotie jautājumi
Kādas prasmes ir nepieciešamas, lai kļūtu par datu zinātnieku?
Vai datu zinātnieks var strādāt kā freelancers?
Kāds ir datu zinātnieka loma lēmumu pieņemšanā uzņēmumā?
Datu Zinātnieks — cik par to maksā Amerikas Savienotajās Valstīs?
Avoti: ESCO O*NET ELA/EURES Cedefop BLS Dati atjaunināti 2026. gada 3. oktobris Par mūsu datiem