Ārstniecības iestādes sociālais darbinieks

Veicināt personu, ģimeņu, grupu un kopienu virzību uz to, lai iegūtu lielāku kontroli pār savu dzīvi un vidi, izmantojot savus resursus vai ar citu palīdzību.

Izvērtēt, plānot, veicināt, koordinēt un atbalstīt iespējas un pakalpojumus kādas personas labā.

Runāt pakalpojumu lietotāju vārdā, izmantojot saziņas prasmes un zināšanas attiecīgajās jomās, lai palīdzētu mazāk izdevīgā situācijā esošām personām.

Atbalstīt klienta tiesības kontrolēt savu dzīvi, izdarīt pamatotu izvēli par pakalpojumiem, ko tie saņem, ievērojot un, kad tas ir atbilstoši, veicinot gan klienta, gan viņa aprūpētāju individuālos uzskatus un vēlmes.

Iesaistīties sarunās ar valsts iestādēm, citiem sociālajiem darbiniekiem, ģimenes locekļiem un aprūpētājiem, darba devējiem, namīpašniekiem, lai savam klientam panāktu vispiemērotāko rezultātu.

Veicināt pacientu un ģimenes vajadzību apmierināšanu dažādās vidēs, piemēram, stacionārā, ambulatorā, mājās un kopienā.

Censties nodrošināt atbilstošus pakalpojumus sociālo pakalpojumu klientiem, saglabājot profesionalitāti, saprotot, ko darbs nozīmē attiecībā uz citiem profesionāļiem, un ņemot vērā klientu konkrētās vajadzības.

Profesionāli sazināties un sadarboties ar citiem veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomas pārstāvjiem.

Sazināties un tikties ar cilvēkiem profesionālu mērķu labad. Rast kopsaucēju un izmantot savus sakarus abpusēja labuma gūšanai. Sekot līdzi cilvēkiem jūsu personīgajā profesionālajā tīklā un būt informētam par viņu darbībām.

Ārstēšanas laikā veidot savstarpēji sadarbīgas terapeitiskās attiecības, veicinot un panākot veselības aprūpes lietotāju uzticēšanos un sadarbību.

Sadarboties ar citu nozaru pārstāvjiem saistībā ar sociālo dienestu darbu.

Attīstīt uz sadarbību vērstas un izpalīdzīgas attiecības, risinot problēmas, kas saistītas ar jebkādu pārrāvumu vai spriedzi attiecībās, veicinot saikni un iegūstot pakalpojumu lietotāju uzticēšanos un sadarbību, izmantojot empātisku klausīšanos, rūpes, sirsnību un neviltotību.

Nodrošināt sociālo aprūpi un veikt sociālo darbu likumīgā, drošā un efektīvā veidā atbilstoši standartiem.

Piemērot sociālo darbu ētikas principus, lai vadītu praktisko rīcību un pārvaldītu sarežģītus ētikas jautājumus, dilemmas un konfliktus saskaņā ar profesionālās ētikas normām, ontoloģiju un sociālo pakalpojumu profesionālās ētikas kodeksu. Ppieņemt ar ētikas problēmām saistītus lēmumus, piemērojot valsts un vajadzības gadījumā arī starptautiskos ētikas kodeksus vai principus.

Stingri ievērot organizācijas vai struktūrvienības īpašos standartus un vadlīnijas. Izprast organizācijas motīvus un kopīgos nolīgumus, kā arī attiecīgi rīkoties.

Strādāt saskaņā ar vadības un organizācijas principiem un vērtībām, kas vērstas uz cilvēktiesībām un sociālo taisnīgumu.

Veicināt un cienīt daudzveidību un aizstāvēt vienlīdzīgu attieksmi pret dzimumiem, etniskajām grupām un minoritāšu grupām organizācijās, lai novērstu diskrimināciju un nodrošinātu iekļaušanu un pozitīvu vidi.

Novērtēt personu aprūpes vajadzības, iesaistīt viņu ģimenes locekļus vai aprūpētājus, lai sekmētu atbalsta plānu izstrādi un ieviešanu. Nodrošināt šo plānu pārskatīšanu un uzraudzību.

Novērtēt pakalpojumu lietotāju sociālo situāciju, saziņas laikā līdzsvarojot zinātkāri un cieņu. Ņemt vērā klientu ģimenes, organizācijas un kopienas īpatnības un saistītos riskus, kā arī noteikt vajadzības un nepieciešamos resursus, kas nepieciešami, lai apmierinātu fiziskās, emocionālās un sociālās vajadzības.

Rīkoties saskaņā ar sociālo pakalpojumu lietotāju politiskajiem, sociālajiem un kultūras apstākļiem, ņemot vērā atsevišķu darbību ietekmi uz viņu sociālo labklājību.

Izmantot noteiktus procesus un procedūras, lai vērstos pret bīstamu, ļaunprātīgu, diskriminējošu vai ekspluatējošu uzvedību un praksi, par to ziņojot darba devējam vai attiecīgajai iestādei.

Nodrošināt higiēnisku darba praksi, nodrošinot vides aizsardzību aprūpes centros, aprūpes namos, kā arī dzīvesvietā, kur tiek sniegta sociālā aprūpe.

Ievērot reģionālos un valsts tiesību aktus veselības jomā, kas reglamentē attiecības starp piegādātājiem, maksātājiem, pārdevējiem, kas darbojas veselības aprūpes nozarē, un pacientiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Uzņemties vadību sociālā darba lietu un pasākumu praktiskajā īstenošanā.

Saglabāt atturīgu garīgo stāvokli un efektīvu darbību stresa apstākļos vai nelabvēlīgos apstākļos.

Tikt galā ar stresa un pretrunīgu situāciju radīta stresa avotiem savā profesionālajā dzīvē, piemēram, profesionālās darbības, vadības, institucionālo un personīgo spriedzi, kā arī palīdzēt citiem rīkoties tāpat, lai veicinātu kolēģu labklājību un izvairītos no “izdegšanas”.

Plānot sociālo pakalpojumu procesu, nosakot mērķi un izvērtējot pieejamās metodes tā īstenošanai, noskaidrojot pieejamos resursus, piemēram, laiku, budžetu, darbiniekus, un piekļūstot tiem, kā arī nosakot rādītājus, lai novērtētu iznākumu.

Nodrošināt, ka pacienta izrakstīšana no slimnīcas notiek vienlaikus ar papildu nepieciešamo medicīniskās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu mājas apstākļos.

Izmantot to organizatorisko metožu un procedūru kopumu, kas palīdz sasniegt izvirzītos mērķus, piemēram, sīki plānotu personāla grafiku. Izmantot šos resursus efektīvi un ilgtspējīgi un vajadzības gadījumā pielāgoties.

Palīdzēt sociālo pakalpojumu izmantotājiem un sniegt viņiem padomus, lai risinātu personiskas, sociālas vai psiholoģiskas problēmas un grūtības.

Savlaicīgi identificēt, reaģēt un motivēt iedzīvotājus sociālās krīzes situācijās, izmantojot visus pieejamos resursus.

Izstrādāt sociālus projektus, kuru mērķis ir veicināt kopienas attīstību un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību.

Sniegt pakalpojumus, ņemot vērā dažādas kultūras un valodu tradīcijas, izrādot cieņu un izpratni kopienām un nodrošinot atbilstību cilvēktiesību, līdztiesības un daudzveidības politikai.

Piemērot kvalitātes standartus sociālajos pakalpojumos, vienlaikus aizstāvot sociālās darba vērtības un principus.

Atpazīt un izprast citu pieredzētas emocijas un idejas un apmainīties pieredzē.